Iluta Kunce par lozungiem

Detaļas

Kategorija: Lozungi

Parādīts Ceturtdiena, 22 Decembris 2011 18:07

Autors Gundars

Skatīts: 7000

BRĀĻU DRAUDZES LOZUNGI

* Hernhūtes rašanās pirmajos gados katru rītu un vakaru visi sanāca uz kopīgām rīta un vakara lūgšanām. 1728.g. 3.maijā vakara pēc dziesmu stundas Cincendorfs deva līdzi lozungu nākamajai dienai, tā teikt, biblisku paroli pēc kuras draudzei nākamajā dienā vadīties. Pirmais lozungs bija dziesmas pantā izteikts jautājums: “Liebe hat ihn hergetrieben, Liebe riss ihn von dem Thron. Und ich sollte ihn nicht lieben?” (Zinzendorf) Katru dienu viens vai vairāki brāļi un māsas apstaigāja 32 Herhūtes mājas, nogādājot turp dienas paroli un rodot iespēju aprunāties ar ģimenēm. Gan dvēseļu kopšanai, gan, lai iekšēji un ārēji vadītos pēc Dieva Vārda, lozungi bija īpaši piemēroti. Lozungi nav radušies pēc kāda Cincendorfa iepriekš stingri izstrādāta plāna, bet, kā katra patiesa kristīgās dzīves forma,  izauguši no draudzes iekšējās nepieciešamības.
* Cincendorfam svarīgi bija, un tā tas ir arī šodien, lai draudze caur katras dienas lozungiem arvien labāk iepazītu Bībeli un tādējādi pati kļūtu par “dzīvo Bībeli”.
* Jēdziens “Lozungs”: 1) no militārās sfēras nācis, jāsaprot kā “parole” un turpina Cincendorfa “Cīnītāju” ideju: Brāļiem un māsām ir jābūt cīnītājiem par Dieva valstību, tādēļ tiem katru dienu ir nepieciešama parole; 2) tas, protams, saistīts ar vārdu “loze”, “loziņš”; izlozētais lozungs ir vārds, ko Dievs pats noteiktā dienā saka. Tādēļ jau gadu vēlāk piemēroti Bībeles un dziesmu panti tiek uzrakstīti uz atsevišķām lapiņām, savākti kastītē no kuras viens no vecajiem katru vakaru izvelk lozungu nākamajai dienai.
* Pirmie drukātie lozungi – 1731.gadam.
* 1741.g. līdzās Lozungu grāmatai pirmoreiz tiek izdota otra grāmatiņa ar tekstiem katrai dienai, tā saukties, “Jēra teksti”. 1744.g. klāt nāk trešā tekstu grāmatiņa – “Pestītāja vārdi”. Tiek sagatavotas arī citas mācību tekstu grāmatiņas, kuras ir sava veida katehisms, kas izteikts Bībeles teicienos, lai draudze tos varētu labi ielāgot. Priekš bērniem Cincendorfs sagatavo drukāšanai “Bērnu lozungus”, kuros viņš īpaši raugās, lai teksti būtu bērniem saprotami. Studentiem ir domāti lozungi ebreju (hebraeisch) un grieķu valodās.
* Cincendorfa nāve 1760.g. 9.maijā.
* Pēdējie Cincendorfa sastādītie lozungi – 1761.gadam.
* Kopš 1763.gadam lozungu vārdi tiek izlozēti no atsevišķām Cincendorfa sastādītajām Lozungu un Mācību tekstu grāmatiņām.
* 1764.g. Ģenerālsinodē tiek noteikts, ka lozungi ir jāizlozē un tādējādi jāsaņem no Pestītāja rokām. Mācību teksti arī turpmāk tiek nevis izlozēti, bet izvēlēti pēc dažādiem redzējumiem, gan ievērojot Baznīcas gadu un īpašās Brāļu draudzes piemiņas dienas. Atsevišķos gados mācību tekstiem tika izmantoti arī teicieni no Vecās Derības.
* 1812.g. 4.augustā tika stingri noteikts, ka lozungi tiek izlozēti no Vecās Derības teicienu krājuma, bet mācību tekstus izvēlās no Jaunās Derības.
* Līdz 1880.g. iznāca divas atsevišķas grāmatiņas: lozungi un mācību teksti (gabali); viena aiz otras kopā iesietas vienā kabatas grāmatiņā, bet kā divas atsevišķas nodaļas. Lozungus un mācību tekstus pirmām kārtām izmantoja kā tekstu grāmatu draudzes sapulcēm, tādēļ vēlējās lai tās pašas dienas pasākumiem būtu dažāds saturs.
* Jo vairāk Lozungu grāmatiņa kļuva par personisku lūgšanu grāmatu un jo vairāk cilvēku to iepazina ārpus Brāļu draudzes, jo ciešāka saikne veidojās starp lozungiem un mācību tekstiem. Taču tas notiek tikai 19. un 20.gs. mijā. To, ka mācību gabals apzināti sasaucas ar lozungu, var saskatīt visā 1909.g. izdevumā, bet tikai 1916.g. tas kļūst pat noteikumu. Vēl pamanāmāks tas, kā kopā sader un sasaucās Vecās un Jaunās Derības vārdi, kļūst 1970.g., kad atsakās no dziesmas panta, kas iepriekš ir bijis starp abiem Bībeles tekstiem.
* Kopš 1788.g. lozungi tiek izlozēti no apm. 2000 Bībeles teicienu krājuma.
* No Lozungu vilkšanas līdz drukāšanai paiet apmēram 2 gadi. Tie tiek izlozēti no 1829 vecās Derības pantu krājuma. N.L.Cincendorfam ideja par lozungiem radās 1728.g. 3.maija priekšvakarā, tādēļ arī šodien lozungu izlozēšana ir pietuvināta 3.maijam. Lozungu krājuma pamatā ir paša Cincendorfa izmantotie Bībeles panti. Krājums tiek pārskatīts apmēram 10 gados, gan pievienojot, gan izņemot kādus pantus. Katram Bībeles vārdam ir numurs no 1 – 1829, un to secība ir saskaņā ar Vecās Derības saturu. Teicienu grāmatā ir visi numuri un tiem piesaistītie teksti. Katram numuram ir arī atbilstoša maza kartīte uz kuras uzrakstīts atbilstošais cipars. Šīs vēl ar rakstāmspalvu rakstītās kartiņas tiek izmantotas lozēšanā.
* Lozēšana notiek Fogta namā, kas ir arī Hernhūtes brāļu draudzes vadības rezidence. Diena sākas ar kopīgu rīta lūgšanu, kurā piedalās visi lozēšanā iesaistītie, kā arī visi direkcijas darbinieki. Protams, saturiski runa ir lozungiem un, protams, tiek lūgta Dieva svētība priekšā stāvošajam pasākumam. Noslēgumā sanāksmju zālē paliek 4 personas, no kurām 2 – velk lozungus, bet 2 – protokolē. Ik divas personas izlozē lozungus četriem mēnešiem, tātad vienam gadam šo procedūru veic seši cilvēki. Kamēr viens velk numurus, otrs nolasa atbilstoši tekstu no apkopotās teicienu grāmatas. Lai ar daudzajiem cipariem nerastos kļūdas, tiek rakstīts dubultais protokols. Noslēgumā izviltās kartiņas uz 2 gadiem tiek izņemtas no aprites un novietotas atsevišķi. Lozungu uzdevums ir parādīt Svēto Rakstu pilnību, tādēļ zināma maiņa te ir vēlama. Tādējādi visi izlozētie teksti par jaunu izvilkti var tapt tikai trešajā gadā. Tas nozīmē, ka lozungi tiek lozēti no apmēram 1100 teicienu krājuma.
* Pirmie drukātie Lozungi 1731.g. Vēl nedaudzi gadi un rodas ideja padarīt lozungus pieejamus arī citās valodās. 1741.g. – pirmais Lozungu izdevums franču valodā, kas 18.g. bija izglītoto ļaužu sarunvaloda. Kopš 1760.g. šis izdevums franču valodā tiek izdots regulāri. Šodien “Paroles et textes” tiek izplatīts franču Šveicē, Francijā un frankofonajā Āfrikā.
* Ar apzīmējumu “The Watchwords” Lozungi 1743.g. kļuva pazīstami arī angļu valodā. Ņemot vērā dažādo kulturālo situāciju vēl joprojām ir viens britu un viens amerikāņu izdevums, kas atšķiras ar trešajiem tekstiem un izkārtojumu.
* Jau 1737.g. Lozungi kalpoja kā sakarnieks ar Hernhūtes misionāriem, kas tolaik darbojās trīs pasaules daļās. Izdevumu togad sauca “Vecais evaņģēlists Jesaja, 1737.gadā Krusta draudzei un Jēzus kalpotājiem Hernhūtē, Grenlandē, St. Cruz, Fogtlandē, Laplandē, Džordžijā (Amerika), Jenā, Pensilvānijā, impērijā (valstī, Reich), Holandē, Veteravā, Gvinejā (Āfrikā), Kaffern krastā (Dienvidāfrika), pie latviešiem un igauņiem, svētceļojumos uz zemes un jūrā, cietumos utt. Katras dienas lietošanai izdalīts.” Vēl pēc 2 gadiem tikai uzskaitītas jau 40 vietas, kurām Lozungi bija paredzēti – klāt nāca Vestindijas salas, Krievija, Norvēģija, Šveice, Man sala (Menas?), Palestīna, Etiopija, Persija. Ideja bija skaidra: Lozungiem ir jā būt par garīgo saikni ar “strādniekiem” misijas laukā, lai ik dienu, pamatojoties uz Lozungiem varētu viens par otru domāt, viens par otru lūgt. Protams, daudzkārt Lozungi kalpoja arī par ikdienišķo Dieva Vārda stiprinājumu bieži vien vientuļajiem misijas vīriem un sievām, kā arī tika izmantoti sludinot Dzīvības Vārdu, tādēļ drīz vien Lozungi tika tulkoti attiecīgajā valodā.
* No šodienas skatu punkta raugoties, ir notikušas arī dažas dīvainības. Tā, piemēram, pirmie Lozungi dāņu valodā iznāca nevis Dānijā, bet gan kopš 1888.g. dažus gadus Savienoto Valstu Vidējos Rietumos, un, proti, priekš dāniski runājošajiem Brāļu draudzes locekļiem ASV Viskonsinas pavalstī.
* Apzīmējumi Lozungu grāmatai ir gadījušies dažādi. Skandināvu valodās vārds “Lozungi” ticis burtiski pārtulkots. Angļu valodā ir divi nosaukumi: amerikāņu izdevumu sauc “Moravian Daily Texts”, tātad vienkārši – Brāļu Unitātes teksti katrai dienai, bet britu izdevu sauc “Daily Watchwords”, kas pietuvināts vārdam “Lozungs”. “Lasījumi katrai dienai” – tā tiek apzīmēti lozungi spāņu valodā, bet franču nosaukumā “Paroles et textes” ietverts apzīmējums “Lozungs”, bet vienlaicīgi arī norāde uz Bībeles pantu. Itāļu izdevēji izvēlējušies piesaistošu nosaukumu Un giorno, una parola”, proti, “Viena diena, viens vārds”.
* Vācu valodā vien tiek pārdots apmēram 1.000.000 eksemplāru. Somijā izdevuma metiens ir 70.000. Bulgārijā – 40.000. Taču Lozungu lasītāju skaits ir ievēroja i lielāks, jo daudzas lozungu grāmatiņas lasa vairāk nekā viena persona. Citi regulārie Lozungu lietotāji tos nelasa paši, bet noklausās rīta lūgšanās veco ļaužu mītnēs vai citur. Citi lozungu ik rītu lasa uz sava datora ekrāna saudzētāja.

* Cincendorfs un Luters. “No žēlastības” – šie Luteram izšķirošie vārdi kļūst viņam īpaši nozīmīgi 30-to gadu sākumā, lai arī zināmi jau sen. Savās pārdomās viņš dalās arī ar draudzi. Kādā vakarā 1734.g. sākumā pie Cincendorfa pulcējušies brāļi un māsas. Sarunas gaitā grāfs lūdz krāsnī iemest kādu paciņu viņam vairs nevajadzīgu aprakstītu lapiņu. Kad laiciņu vēlāk kāds pārlūko uguni, tiek pamanīts, ka visi papīri ir sadeguši, izņemot kādu mazu zīmīti, kura nebojāta guļ starp oglēm. Uz tās ir 14.februāra lozungs un dziesmas rindiņas:
      Lass uns in deiner Naegel Mal erblicken unsre Gnadenwahl!
   Ļauj mums Tavās naglu rētās (zīmēs) skatīt (redzēt) mūsu  pestīšanu.
Visi klātesošie tajā acumirklīgi saskata īpašu zīmi, jo šie visiem zināmās dziesmas vārdi trāpa tieši pārrunātajā tēmā. Kristus nes dievišķo žēlastību, tā nav panākama ar mūsu pūliņiem, šo atziņu, kas jau Luteram sniedz iekšējo brīvību, pēkšņi ir sajūtama visā telpā un pilda klātesošos ar pāriplūstošu prieku.
Kristus un viņa pestīšanas veikums arvien vairāk nostājas draudzes dzīves centrā. Ja līdz šim “pēc baušļiem un bailībā” katrs centies pēc savas dzīves svētdarīšanas, tad tagad zin, ka no Kristus ticības pārņemts cilvēks pats centīsies kļūt līdzīgāks savam Kungam, dzīvot viņa prātā.

* 1Moz 37:14 “Aizej taču un apskaties, kā taviem brāļiem labi klājas.”
("Aizej taču un apskaties, kā taviem brāļiem un sīklopiem labi klājas, un pavēstī to man." Un viņš to aizsūtīja no Hebronas ielejas, un tas gāja uz Sihemu.)
Lubāna – dievkalpojums, Kalna skola – Brāļu draudzes diena, Rauna – Vīru, sievu vakars

Iluta Kunce