Mums pieder pagātne - mums pieder nākotne

http://braludraudze.lndb.lv/lv/

Brāļu draudze Straupē

Detaļas

Straupē, tāpat kā Latvijā kopumā, ir nepelnīti aizmirsta slavenā Brāļu draudzes vēsture un tās svētais matojums. Brāļu draudze jab hernhūtiešu kustība ir Latviešu tautas pirmā atmoda, kas gadu simtu gaitā latviešus vedusi pie tautas lielākās bagātības –nacionālas valsts. Šo apgalvojumu savās monogrāfijās zinātniski pierādījuši - profesori Ludvigs Adamovičs (1884 – 1943) un Gvido Straube (dz.1959). 1 Tātad latviešu tautas izaugsmes par nāciju pirmsākums ir rodams Brāļu draudzes atmodā. un pamatoti latvieši ir saucami par atmodas nāciju.
Savs īpašs pienesums šajā „gaismas kustībā” ir Straupes novadam. Jau paši pirmie 1739.gada atmodas viļņi spēcīgi satricināja straupiešus. Tā rezultātā Straupē 1742.gada 28.augustā  tika izveidota vēsturē otrā mums zināmā latviešu sabiedriskā organizācija - Brāļu draudze Straupē. (Pirmā latviešu Brāļu draudze izveidojās Valmierā). Vīru vecākais bija Vīboņu (Vīboda?) Jānis, sievu vecākā – Vīboņu Anna, vietniece Brizgaļu Baba, puišu vecākais – Brizgļu Ansis, vietnieks Brizgaļu Pēteris, meitu vecākā Apiņu Maija, vietniece Apiņu Līze – visi lielstraupieši2. Par spēcīgo garīgo lūzumu straupiešu dzīvē liecina tas, ka 1743. gadā Straupes Brāļu draudzei pieder 800 brāļu un māsu, kas ir par 100 vairāk kā atmodas centrā – Valmierā. Straubes grāmatas pielikumos ir 1743. gada Straupes draudzes hernhūtiešu vārdi, un seno straupiešu dzimtas tur noteikti atradīs savu senču vārdus3.
Līdz pat 19.gs. otrai pusei Brāļu draudzes bija bija tas organizatoriskais un garīgais ietvars, kas veidoja un noteica latviešu sabiedrības iekšējo pašpārvaldi un organizāciju. Daudzu paaudžu gaitā dažādās Strupes mājās darbojās virkne saiešanas namu. Piemēram, 1839.gada uzskaitījums min saiešanas: Straupes draudzes Stalbes muižas Vecstārastu un Lielnekena saiešanas namus, Lielstraupes Mežokas, Vīņaudas, Janitēnus, Līņus, Kurmjus, Daibes Jānīšu.4 Taču to kopējais skaits ir krietni lielāks. Matīss Kaudzīte savā grāmatā „Brāļu draudze Vidzemē” 19.gs otrā pusē min 6 saiešanas5. Šos senatnīgos sirdskaidrības un svētuma apdvestos saiešanas namus izcilais latviešu arhitekts Pauls Kundziņš klasificē kā tautas arhitektūras augstāko sasniegumu un, kas  ir mums vienīgās zināmās seno latviešu būvētās sakrālās celtnes6.
Brāļu draudzes kustība Straupē ir saistīta ar ievērojamu, arī pasaulslavenu, cilvēku vārdiem. 1736.gadā Straupes mācītājmuižā un Ungurmuižā pa ceļam uz Valmieru viesojās reihsgrāfs Ludvigs Nikolajs fon Cincendorfs, vispasaules Brāļu draudzes misijas vadītājs. Šī ir viena no pašām ievērojamākajām personībām kristietības vēsturē, kas apmeklējusi Latviju un, kā redzam arī Straupi.
Dedzīgi kustības atbalstītāji bija leģindārais 18.gadsimta prāvests Tobias Šprekelsens (Straupes draudzes mācītājs 1727 - 1765) un Ungurmuižas īpašnieks, Vidzemes muižniecības landrāts, Somijas ģenerālgubernators Batazars fon Kampenhauzens. Šie vīri nesavtīgi cīnījās un stāvēja  par Brāļu draudzi sākoties tās vajāšanām un konspiratīvās darbības - „klusā gājiena” periodā.
Arī Straupes mācītājmuižas ansamblī savulaik bija vieta saiešanas namam. Pēc Valmieras Jērkalna skolotāju semināra slēgšanas tā darbība tika pārcelta uz Straupes draudzes Kūdumu. Tā bija Kampenhauzena iniciatīva. Arī tas nāca no Kampenhauzena, lai Ungurmuižas apkārtnē uzceltu Vidzemes kristīgo pilsētu pēc Hernhūtes parauga. Šim projektam jau bija finansējums, tomēr  daudzajām iecerēm svītru pāri pārvilka Krievija ķeizerienes Elizabetes I 1743 gada aizliegums Brāļu draudzei darboties Krievias impērijas teritorijā.
Saiešanas nama Straupes draudzē darbojās vēl Latvijas Republikas pirmās brīvvalsts laikā, kura darbību atcerās vēl vecākie straupieši
Īsos vārdos neaptvert bagātīgo gaismu un svētību, kas caur šo kustību ir nākusi mūsu tautas dvēselēs. Profesors Adamovičs to sauc par „latvisko kristietību” , jeb kristīgās ticības specifiski nacionālo izpausmi, kur īpašā tuvākmīlestības, sadraudzības un sirsnības veidā cilvēka dvēsele piedzīvo un mācās Dieva mīlestību.
Dieva vārds saka, „Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus, izpētiet tos, kurš senlaikos ir bijis tas labais svētības un laimes ceļš; tad staigājiet pa to, un j;us atradīsiet mieru savai dvēselei!” (Jer.6;16). Atliek vien vēlēt straupiešiem un visai mūsu tautai būt gudriem un pa jaunam atrast ceļu uz savu „senaizmirsto dārgumu”. Tad saskatīt daudz mīļuma un gaismas savā un sava tuvākā dvēselē un saprast, kur augšāmceļamā Gaismas pils ir meklējama un atrodama. Tā slēpjās tavā, tava tuvākā un tavas tautas dvēselē.
Lai Dievs uz to mūs svētī un palīdz!

1Adamovičs L. Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks. Sējējs, 1963, 659 lpp.
Straube G. Brāļu draudzes diārijs. R.: NIMS, 2000, 317 lpp.,
2 Adamovičs Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks. Sējējs, 1963, 566 lpp.
3 Straube G. Brāļu draudzes diārijs. R.: NIMS, 2000, 239 -287 lpp.,
4 Ibid. 300.-301.lpp, 313.lpp
5 Kaudzīte M. Brāļu draudze Vidzemē. R.,1877., 110.-111.lpp
6 Kundziņš P.Latvju sēta. 1974, 259 -269.

   

Ziedojumi  

Sabiedriskā labuma organizācija

Brāļu draudzes misija

Swedbank

LV58HABA0551000861497

   
© Brāļu draudzes misija